Runa par depresiju

Depresija nav īslaicīgs vājuma brīdis vai nomākts garastāvoklis. Tā nav vienkārši slikta diena vai vieglas vasaras skumjas. Depresija ir klīniskais stāvoklis.

Depresiju var raksturot tādi simptomi: pazemināta garastāvokļa sajūta ilgstošā laika periodā; nespēja veikt ikdienas darbības; intereses trūkums par lietām, kas agrāk sagādāja prieku un piepildījumu.

Pirmās un nemanāmākās depresijas pazīmes var būt:

• Miega traucējumi

• Aizkaitināmība

• Enerģijas trūkums

• Grūtības koncentrēties

Dažkārt šiem simptomiem pievienojas arī sāpes ķermenī vai fizisks izsīkums un cilvēks pat nesaprot, ka tie var būt saistīti ar viņa psiholoģisko stāvokli.

Depresija var izpausties dažādos veidos. Dažiem cilvēkiem tā attīstās pēkšņi, citiem – pakāpeniski. Pastāv arī īpašas depresijas formas, piemēram, sezonālā depresija, kas parasti rodas ziemas mēnešos, kad trūkst saules gaismas, vai pēcdzemdību depresija, kas saistīta ar hormonālām un emocionālām izmaiņām pēc bērna piedzimšanas. Šie stāvokļi ir tikpat nopietni kā citas depresijas formas, un tiem nepieciešama profesionāla palīdzība.

Svarīgi atcerēties, ka depresija var būt saistīta arī ar fizisko veselību. Cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām slimībām, piemēram, sirds slimībām vai diabēta, depresija var pastiprināt slimības simptomus un apgrūtināt ārstēšanu. Tāpat depresiju var izraisīt arī ilgstošs stress, traumatiski notikumi vai ģenētiski faktori. Tas nozīmē, ka neviens nav pilnībā pasargāts – un tā nav cilvēka vaina.

Mūsdienu psihoterapija, medikamentozā ārstēšana un tuvinieku atbalsts palīdz cilvēkam pakāpeniski atgūt spēkus, enerģiju un dzīves jēgu. Ja jūs pamanāt sevī vai savos tuviniekos pastāvīgu nomāktību, apātiju (sajūtu, emociju, interešu trūkums) vai intereses zudumu par dzīvi – negaidiet, ka “pāries pats no sevis”. Vērsieties pie speciālista. Depresiju var izārstēt, un ceļš uz atveseļošanos sākas ar pirmo soli – atzīšanu, ka palīdzība patiešām ir nepieciešama.