Klejojošais nervs, trauksme un panikas lēkmes: kā atjaunot līdzsvaru

Klejojošais nervs (nervus vagus) ir viena no nozīmīgākajām cilvēka organismā esošajām struktūrām. Tas regulē spēju atjaunoties pēc stresa, ietekmē elpošanu, sirdsdarbību, gremošanu un emocionālo līdzsvaru. Ja tā darbība kļūst traucēta, cilvēks bieži piedzīvo simptomus, kurus sabiedrībā dēvē par “veģetatīvo distoniju”.

Savā profesionālajā praksē es bieži redzu, ka daudzi trauksmes stāvokļi, panikas lēkmes un elpošanas traucējumi nav rakstura iezīme vai “vājums”. Tie ir fizioloģiski procesi, kurus iespējams regulēt.

Šajā rakstā skaidrošu, kā darbojas klejojošais nervs, kāpēc tā disbalanss pastiprina trauksmi un panikas lēkmes, un kādi praktiski paņēmieni palīdz atjaunot līdzsvaru.

⸻

Kas ir klejojošais nervs un kāpēc tas ir tik nozīmīgs?

Klejojošais nervs ir galvenais parasimpātiskās nervu sistēmas nervs, kas aktivizē “mieru un atjaunošanos”.

Tas:

 • palēnina sirdsdarbību,

 • normalizē elpošanu,

 • veicina gremošanu,

 • mazina trauksmi,

 • palīdz organismam iziet no stresa režīma.

Ja tā darbība pavājinās, ķermenis kādu laiku “paliek ieslēgts” stresa režīmā, pat ja objektīvas briesmas vairs nepastāv.

⸻

Kā klejojošā nerva disbalanss ir saistīts ar trauksmi un panikas lēkmēm

1. Elpošanas traucējumi

Kad vagusa tonuss ir zems, elpošana kļūst sekla, ātra un virspusēja. Tas izraisa:

 • hiperventilāciju,

 • reiboņus,

 • gaisa trūkuma sajūtu,

 • pastiprinātu trauksmi.

Cilvēks sāk “ķert gaisu”, un smadzenes to interpretē kā briesmas → aktivizējas panikas reakcija.

⸻

2. Paātrināta sirdsdarbība un asinsspiediena svārstības

Klejojošais nervs bremzē sirdsdarbību. Ja tā ietekme ir vāja:

 • sirds sāk sisties ātrāk,

 • paugstinās pulsa nestabilitāte,

 • rodas spiedoša sajūta krūtīs.

Šīs sajūtas smadzenes interpretē kā apdraudējumu → pieaug bailes → sākas panikas spirāle.

⸻

3. Simpātiskās sistēmas pārmērīga aktivizācija

Simpātiskā un parasimpātiskā sistēma darbojas kā gāzes pedālis un bremze.

Ja “bremze” vājina, ķermenis iestrēgst “gāzes” režīmā.

Rezultātā parādās:

 • hroniska trauksme,

 • iekšējs saspringums,

 • nespēja atslābināties,

 • grūtības iemigt.

⸻

4. Apburtais loks: trauksme ↔ elpošana ↔ sirds

Trauksme → ātra elpošana → ātrs pulss → draudu sajūta → panika.

Klejojošā nerva aktivizēšana pārtrauc šo loku.

⸻

Vingrinājumi klejojošā nerva līdzsvarošanai

Tālāk aprakstītie paņēmieni ir zinātniski pamatoti un der lielākajai daļai cilvēku. Tos var izmantot gan ikdienā, gan akūtos trauksmes brīžos.

⸻

I. Konkrēti vingrinājumi vagusa aktivizēšanai

1. Diafragmālā elpošana (elpošana ar vēderu)

Visefektīvākais un visvairāk pētītais paņēmiens.

Kā izpildīt:

 • Ieelpa — 4 sekundes

 • Izelpa — 6 sekundes (garāka par ieelpu)

 • Vēders paceļas ieelpā un atslābst izelpā.

Kāpēc darbojas:

Garāka izelpa tieši aktivizē vagusu.

⸻

2. “Aukstā seja” (nirēja reflekss)

Īss aukstuma stimuls samazina sirdsdarbību un nomierina.

Kā izpildīt:

Apskalot seju ar aukstu ūdeni vai uzlikt aukstu kompresi uz 10–20 sekundēm.

⸻

3. Vokālā aktivizācija (dziedāšana vai dungošana)

Klejojošais nervs iet caur balss saitēm.

Kā izpildīt:

Lēnā izelpā izrunāt “mmm”, “ooo”, “uuu” 1–2 minūtes.

⸻

4. Vingrinājums “Atbalsts pret sienu”

Stabilizē ķermeni un elpošanu.

Kā izpildīt:

Nostāties ar muguru pie sienas un veikt 5–10 lēnas izelpas.

⸻

5. Diafragmas izstiepšana

Atbrīvo iekšējo saspringumu.

Kā izpildīt:

Rokas uz ribām → ieelpā atvērt krūtis, izelpā atslābt uz leju.

⸻

6. Progresīvā muskuļu relaksācija (1. daļa)

Spriedze → atslābināšana.

Kā izpildīt:

Sasprindzināt muskuļu grupu (plaukstas, plecus, pēdas) 5 sekundes → atslābināt.

Atkārtot 5–7 reizes.

⸻

II. “Neatliekamās palīdzības” komplekss trauksmes un panikas brīžiem

Šo algoritmu var iemācīties no galvas un lietot jebkur.

1. Zemināšanās (30–40 sekundes)

Apskatīt 5 priekšmetus telpā, nosaukt tos vai izsekot ar acīm.

Sajust atbalstu zem kājām vai sēdvietā.

2. Elpošana 4–6 (1–2 minūtes)

Ieelpa 4 sek → izelpa 6 sek.

Samazina adrenalīnu.

3. Dungošana (20–30 sekundes) Mierīgi dungot “mmm” izelpā.

4. Muskuļu izlāde

Saspiest plaukstas vai plecus → atslābināt.

5. Realitātes pārbaude

Teikt sev:

“Tas nav bīstami. Tā ir fizioloģiska reakcija. Tā pāries.”

Šis komplekss ne tikai nomierina, bet aktivizē klejojošo nervu un atjauno līdzsvaru.

⸻

Noslēgums

Klejojošais nervs ir galvenais ķermeņa “mierinātājs”, kas regulē elpošanu, sirdsdarbību un emocionālo stabilitāti.

Kad tā darbība ir harmoniska, trauksme samazinās, panikas epizodes kļūst retākas vai pilnībā izzūd, un ķermenis labāk tiek galā ar stresu.

Regulāra vingrinājumu prakse palīdz stiprināt vagusa tonusu un atgūt kontroli pār savu pašsajūtu.

Autore: dr.psih. Iveta Ruža